Vai tas ir iespējams: pilsētas bez automašīnām?

Oslo ir paziņojusi savus jaunākos plānus, saistībā ar pilsētas atbrīvošanu no automašīnām. Pilsēta vēlas līdz 2019. gadam limitēt personīgo automašīnu izmantošanu centrā. Oslo vēlas pievienoties to zaļo pilsētu ķēdei, kurā nav automašīnas. Samazinot automašīnu lietošanu var limitēt gaisa piesārņojumu atmosfērā. Taču, vai tas ir iespējams – izsūtīt personīgo mašīnu lietošanu pagātnē?

Aptuveni septiņi miljoni cilvēku visā pasaulē gada laikā mirst no gaisa piesārņojuma, nemaz nerunājot par vairākiem miljoniem iedzīvotāju, kuri ir nogalināti nelaimes gadījumos. Mehāniskie transporta līdzekļi ir iesaistīti daudz letālos gadījumos.

Saskaņā ar šo paaugstināto nelaimes gadījumu statistiku, pilsētas visā pasaulē reaģē ieviešot likumus pret personīgo mašīnu lietošanu. Helsinkiem ir ambiciozi plāni, un līdz 2025. gadam ieviest tādu mobilitāti un sabiedrisko transportu satiksmi, kā arī veloceliņu ieviešanu, lai neviens iedzīvotājs vairs nevēlētos pārvietoties ar savu personīgo automašīnu. Parīze ir eko – pilsēta, kura ieviesusi dienas, kurās nedrīkst izmantot savu transportu. Jaunākie plāni lielākajam pilsētām Abū Dabī un Ķīnā plāno koncentrēties uz masu sabiedrisko transportu izmantošanu un elektrisko automobiļu kā alternatīvu personīgo mašīnu iegādi.

Ja elektriskās automašīnas pārņemtu šobrīd uz degvielas kurināšanas bāzes darbojošās automašīnas, notiktu lielas pārvērtības. Atmosfēras piesārņojums rada smogu, kas ir bīstams cilvēku veselībai, ilgstoši dzīvojot šādā gaisā.

Norvēģijas galvaspilsētas plānos ietilpst īstenot pilsētas centru kā zaļo zonu, bez automašīnu lietošanas. Tas uz pusi limitēs skābekļa dioksīda toksiskās emisijas, kas nonāk atmosfērā. Pilsētas centram plānots celt apkārt apvedceļu, lai novērstu lielo plūsmu. Tiks ieviesti veloceliņi kopsummā apmēram 56 kilometru garumā. Personīgo automašīnu lietotājiem, kuri pārvietosies ar savu automašīnu pilsētas centrā, sastrēgumu stundu laikā, tiks pielikta lielāka nodokļu summa, papildus standartā esošajām ceļa nodevām. Šādas iniciatīvas plānots ieviest līdz 2020. gadam, kā arī pilsētas valde cer sasniegt līdz 2050. gadam ekoloģiskās pilsētas statusu, kurā nav skābekļa dioksīdu emisijas.

Procentuāli salīdzinot visas Eiropas valstis, Francijā ir vislielākais dīzeļdzinēju automašīnu skaits uz ceļiem. Tas būtiski palielina piesārņojumu atmosfērā, tāpēc lielākās pilsētas iniciatīvi vēlas ieviest vairāk veloceliņus, uzlabot gājēju infrastruktūru, novēršot lielo automašīnu satiksmi.

Venēcija ir pirmajā vietā no pilsētu topiem, kurā nav automašīnas. Tas tāpēc, ka ielu vietā pilsētā ir kanāli un upes, cilvēki pārvietojas ar laivām un motorlaivām. Hamburga ir otrajā vietā pilsētu topā, kurā ir attīstīta gājēju un velosipēdu braucēju infrastruktūra. Pilsētā ir plašas “zaļo zonu” vietas, parki ir viens pie otra. Tā ir cilvēkiem draudzīga pilsēta, jo lielu lomu spēlē emisiju samazināšanās. Līdz 2050. gadam Hamburga plāno samazināt skābekļa dioksīda emisijas līdz pat 80%, novēršot siltumnīcas efektu.

Arī Madridi var minēt kā vienu no pilsētām, kura koncentrējas uz cilvēku labklājību un emisiju samazināšanu atmosfērā. 2015. gadā pilsētā tika būtiski samazināts automašīnu skaits, ieviešot centru kā sabiedriskā transporta zonu. Madride paplašinājusi savu sabiedrisko autobusu skaitu, lai būtu pieejami visiem iedzīvotājiem, tā plāno īstenot pirmo e-velosipēdu shēmu. Madride vēlas ieviest tādas pašas bez – auto dienas, kādas ir Parīzē, sniedzot plašus sabiedriskā transporta pakalpojumus.

Milāna plāno ieviest žetonu sistēmu, nododot savas personīgās automašīnas stāvlaukumā pirms centra, saņemot pretī brīvbiļeti braucieniem sabiedriskajos transportos.

Dānijas galvaspilsēta Kopenhāgena jau desmit gadus ir slēgusi pilsētā transportlīdzekļu izmantošanu, aktivizējot plašu velosipēdu izmantošanu. Paplašinot šādas velosipēdu zonas, tiek veidoti lielceļi, kas būtu paralēli visām šosejām. Pilsēta investē jaunā metro sistēmā, attīstot arī sabiedriskā transporta līdzekļa izmantošanu.